Post on 31-Dec-2016
transcript
www.css.ge
seqtemberi 2012
gamoyenebiTi socialuri kvlevebi
Zaladobis aRqma da praqtika skolaSi
tendenciebi qarTul skolebSi moswavleTa gamokiTxvis
monacemTa safuZvelze
(samuSao versia)
diana bogiSvili
asocirebuli mkvlevari
2
Sinaarsi
1. Sesavali .......................................................................................................................... 3
2. kvlevis Teoriuli safuZveli .............................................................................. 5
3. kvlevebi skolebSi Zaladobis Sesaxeb ........................................................... 11
4. Catarebuli kvlevis meTodologia da Sedegebis mimixilva ................ 22
5. daskvna ............................................................................................................................ 34
6. avtoris Sesaxeb ......................................................................................................... 36
7. bibliografia .............................................................................................................. 37
3
1. Sesavali
pedagogiur da socialur mecnierebebSi mozardebSi Zaladobis
fenomens, gansakuTrebiT, Zaladobas skolaSi, gamorCeuli yuradReba
90-iani wlebidan eTmoba. mravalricxovani saerTaSoriso kvlevebi
adastureben, rom Zaladobis, rogorc qcevis gamomwvev mizezad,
araerTi motivi SeiZleba dasaxeldes. kvlevebis Tanaxmad, Zaladobrivi
qcevis safuZvlad da gamomwvev mizezebad ojaxuri socializaciis
deficiti, medialuri samyaro da misi gavlenis niadagze warmoqmnili
gaucxoebis procesi, TanatolTa da skolis, rogorc aRmzrdelobiTi
institutis, gavlena dasturdeba1. Zaladobrivi qceva yvelaze xSirad
Tormetidan ocdaoTx wlamde vlindeba. mniSvnelovania mozardebSi
gamovlenili Zaladoba, radgan pirovnebis ganviTarebis procesSi es
faza Zalian mniSvnelovania adamianis, rogorc pirovnebis
CamoyalibebisTvis. socializaciis am periodSi iswavleba
sazogadoebrivi TanacxovrebisTvis aucilebeli Rirebulebebi, xdeba
eTikuri da moraluri standartebis gaTaviseba. cxovrebis am etapze
gamovlenili agresiuli da kriminaluri qceva aisaxeba mozardTa
momavalze. axalgazrda cxovrebis am fazaSi Camoyalibebis procesSi
imyofeba, pirovneba poulobs sakuTar `mes~ da identobis
konstruirebas axdens. aqve aucilebelia aRiniSnos, rom, zemoT
CamoTvlili mizezebis garda, ganviTarebad qveynebSi Zaladobis
gamomwvev mizezad qveyanaSi arsebuli social-ekonomikuri problemebi,
socialuri uTanasworoba da gavrcelebuli siRaribec saxeldeba.
2011 wlis gazafxulze sadisertacio naSromis farglebSi qarTul
skolebSi Catarebuli moswavleTa gamokiTxva miznad isaxavs,
dagvanaxos, Tu rogor aRiqvamen mozardebi Zaladobas, ramdenad xSiria
igi skolebSi bolo erTi wlis ganmavlobaSi. kvleva warmoadgens
moswavleebis gamokiTxvis safuZvelze miRebul monacemTa analizs.
Catarebuli gamokiTxva efuZneba germaniaSi 90-iani wlebis bolos
bilefeldis universitetis mier Sesrulebuli proeqtis „Zaladoba 1 Melzer, W. 2006, S.11
4
skolaSi – problemebis analizi da pedagogiuri prevencia“ -
konteqsts2. proeqtis xelmZRanelia profesori klaus-iurgen tilmani.
tilmanis kvlevis ZiriTadi mizania skolaSi Zaladobis gamomwvevi
faqtorebis warmoCena da skolis garemosTvis aucilebeli pedagogiuri
prevenciis SemuSaveba. bilefeldis kvlevis farglebSi gaSuqda
uSualod mozardebis mier Cadenili Zaladoba da am qcevis gamomwvevi
zogadi pirobebi. ZiriTadi yuradReba gamaxvilda skolis
institucionalur struqturaze, magaliTad, misi saganmanaTleblo
programis farglebSi Camoyalibebul zewolaze da am zewolis
niadagze warmoqmnil marcxze. kvleva fokusirdeba fizikur da
fsiqologiur Zaladobaze. Zaladobis, rogorc qcevis, safuZvlad
ganxiluli iqna interaqtiuli konteqsti, kerZod is, Tu rogor
warmoiSveba „face-to-face“ pirdapiri uSualo interqciis procesSi
agresiuli qceva. dafiqsirda moswavleTa, rogorc Semsruleblis,
msxverplisa da damkvirveblis poziciebi.
socialuri kvlevis dawyebamde aucilebelia sakvlev fenomenTa
terminologiuri gansazRvra da SeTanxmeba. fsiqologiasa da
sociologiaSi agresiuli da Zaladobrivi qcevis motivebis axsnisTvis
araerTi Teoria arsebobs. fsiqologia iyenebs „agresiis“ termins,
sociologiur tradiciaSi ki gavrcelebulia „deviaciuri qcevis“
termini. deviaciuri qcevis garda, sociologia iyenebs, agreTve,
„Zaladobis“ termins. aRmzrdelobiT, kerZod ki, ganaTlebis TeoriebSi,
xdeba am orive terminis gamoyeneba, Tumca „agresias“ upiratesoba
eniWeba. ganaTlebis Teoriebi, romlebic, ZiriTadad, skolebis kvlevas
exeba, bolo droidan iyenebs termins „Zaladoba skolaSi“ 3.
mozardTa Zaladoba sazogadoebrivi da pedagogiuri problemaa. kvleva
efuZneba urie bronfenbreneris social-ekologiur (ekosistemur)
Teoriul konteqsts, romelic pasuxobs kiTxvas, Tu rogori gavlena
2 Tillmann, K.-J.; Holler-Nowitzki, B.; Holtappels, H.G.; Meier, U.; Popp, U. (2007): „Schülergewalt als
Schulproblem. Verursachende Bedingungen, Erscheinungsformen und pädagogische Handlungsperspektiven“.
3 Schubart, W. 2000, S. 13-14
5
aqvs garesamyaros (skola, ojaxi, socialuri kontaqtebi) mozardTa
socialur qcevaze.
kvlevis mizania, dagvanaxos moswavleTa Sexedulebebi skolis
struqturuli da socialuri garemos Sesaxeb. naCvenebi iqneba isic, Tu
maT socialur, kerZod ki agresiuli qcevis, Camoyalibebaze ra
gavlenas axdens moswavleTa damokidebuleba skolisadmi, skolis
struqtura, skolaSi arsebuli praqtikuli muSaobis formebi da
maswavlebelTa moswavleebTan urTierTdamokidebuleba. meore nawilSi
gTavazobT kvlevis Teoriuli safuZvlis mokle mimoxilvas.
2. kvlevis Teoriuli safuZveli
kvleva efuZneba adamianisa da garemos urTierTobisa da
socializaciis procesis sxvadasxva Teoriul midgomebs. aseve,
Teoriebs agresiul-Zaladobrivi qcevis ganviTarebis Sesaxeb.
ganxiluli da gamoyenebuli iqna banduras socialuri daswavlis
Teoriuli modeli, bonfenbreneris socialur-ekologiuri
socializaciis modeli, parsonsis struqturul-funqcionaluri da
midis interaqtiuli konceptebi, anomiisa da etiketirebis Teoria.
pirovnebis ganviTarebis Sesaxeb Tanamedrove Teoriebis Tanaxmad,
pirovnebis Camoyalibebis procesze did gavlenas axdens
sazogadoebrivi (garemo) da fsiqikuri (adamianebi) faqtorebi. adamianTa
Soris urTierTobebi da adamianTa urTierToba gare samyarosTan
erTmaneTTan kompleqsuri urTierTqmedebis safuZvelze vlindeba.
bavSvebi, mozardebi da zrdasruli adamianebi maTi gare da Sida
realobis, maTi socialuri da sagnobrivi samyaros Semqmnelebad
gvevlinebian. ganaTleba da pirovnuli ganviTareba uwyvet process
warmoadgens adamianis cxovrebisTvis4.
socializaciis Teoriebis Tanaxmad, romlebsac mniSvnelovani adgili
uWiravs mozardTa kvlevis sferoSi, mniSvnelovan winapirobad 4 Hurrelmann, K. 1993, S. 26
6
adamianTa Soris interaqcias asaxelebs, romelic maT saerTo
gamocdilebas efuZneba. socializaciisTvis mniSvnelovan adgilad
ojaxi, skola da Tanatolebi cxaddeba.
bandura Tavis socialuri daswavlis Teoriul modelSi „swavlas“
ganixilavs, rogorc gamocdilebebis dagrovebis aqtiur,
kontrolirebad da kognitiur process. misi azriT, erTi mxriv,
adamiani Tavisi qceviT avtomaturad ki ar reagirebs mis garSemo
mimdinare determinirebul procesebze, aramed es gaxlavT gaazrebuli,
aqtiuri procesi, romelic mis motivaciebze, emociebsa da
azrovnebazea damyarebuli. meore mxriv, bandura ganixilavs adamians,
rogorc socialur arsebas, romelic akvirdeba sxva adamianTa qcevebs
da am dakvirvebis niadagze ama Tu im qcevis kognitur suraTs
ayalibebs, romelsac sakuTari qmedebis Semdgom procesSi gamoiyenebs.
banduras Teoriul modelSi agresiul qcevasTan dakavSirebiT
ganxilulia sakiTxi, Tu rogor `swavlobs~ bavSvi agresiuli qcevis
specifikur formebs. amis erT-erT mniSvnelovan mizezad igi
„dakvirvebas“ ganixilavs. misi gancxadebiT, bavSvi, rac ufro meti
Sexeba aqvs agresiul qcevasTan, miT ufro metad iTavisebs mas5.
rogorc ukve araerTxel aRiniSna, socializaciis procesSi,
individums, erTis mxriv, uxdeba bunebriv da socialur garemosTan
Sexeba da, meores mxriv, Tavisi qceviT gavlenas axdens am garemoze.
urie bronfenbreneri Tavis mravalwlian kvleviT programaSi, romelic
60-ian wlebSi Camoayaliba, warmoadgens ekologiurad orientirebuli
adamianis ganviTarebis analizis models. sityva „ekologia“
socialekologiuri socializaciis kvlevebSi ganisazRvreba, rogorc
„cxovrebis samyaro“. bronfenbreneris Tanaxmad, adamiani Tavisi
ganviTarebis procesSi egueba Tavis garemomcvel samyaros, romelSic
is cxovrobs. Tavisi mravalwliani socializaciis procesSi iZens
sxvadasxva kompetencias, romlebic mas sakuTari qcevis gansazRvraSi
5 Otten, S., Mummendey, A. 2002, S.202-203
7
exmarebian. bronfenbrenerisTvis socializacia Ria procesia,
romelSic individums Tavis garemomcvel samyarosTan
urTierTgacvliTi damokidebuleba aqvs. sityva `samyaroSi~ igi
aerTianebs erTmaneTSi „Cawyobil“ ekologiur sistemebs anu
organizaciebs, romlebic pirdapir da arapirdapir gavlenas axdenen
mis qcevaze. bronfenbreneri warmoadgens Semdeg sistemebs:
1. mikrosistema: adamianis urTierToba, magaliTad, ojaxTan, skolasTan;
2. mezosistema: sxvadasxva sistemebis interaqcia, magaliTad, skolisa da
ojaxis urTierToba;
3. egzosistema: sistema, romelSic adamiani TviTon ar monawileobs,
magram am sistemas gavlena aqvs mis cxovrebaze, magaliTad, dedis an
mamis samuSao adgili;
4. makrosistema: sazogadoebrivi sistemebis erToblioba, maTi
ideologiebi, Rirebulebebi, normebi, tradiciebi, kanonebi 6.
nax. 1 Bbronfenbreneris socialekologiuri socializaciis modeli
adamianis mravalwliani ganviTarebis procesSi, mis gamocdilebasTan
erTad, mravldeba, aseve, misi sazogadoebrivi rolebic. ekologiur
sivrceSi gadaadgilebas, romelSic adamiani sxvadasxva socialur
rols iRebs, bronfenbreneri „ekologiur gardasaxvas“ (ökologische
Übergänge) uwodebs. sxvadasxva ekologiur sivrceSi (organizaciebSi)
yoveldRiuri monawileoba da adamianebTan urTierToba moiTxovs axal
6 Grundmann, M. 2000, S. 18-31
8
gamowvevaTa daZlevas, ris safuZvelzec individums SeuZlia,
diferencirebulad aRiqvas da aqtiurad gaiTavisos samyaro7.
socializaciis TeoriebSi aRsaniSnavia amerikeli sociologis,
talkot parsonsis, struqturul-funqcionaluri Teoria. parsonsi
erTmaneTs ukavSirebs individualur-fsiqologiuri dinamikis
mikroperspeqtivasa da sazogadoebis socialuri struqturebis
makroperspeqtivas. individebis socialur qcevas igi ganixilavs ara
ganyenebulad, aramed socialur sistemebTan kavSirSi. socialur
sistemaSi moqmedi individi flobs socialur rolebs, romelTa
gansazRvrac xdeba rogorc socialuri jgufis wevrebis, aseve
socialuri sistemebisadmi mimarTuli normatiuli molodinebiT.
parsonsi socializacias ganmartavs, rogorc socialur samyaroSi am
socialuri rolebis normebis internalizacia-gaTavisebis process8.
socializaciis procesis Sesaxeb, agreTve, aRsaniSnavia g. h. midis
Sexeduleba. Tavis interaqciis TeoriaSi igi ganixilavs subieqtebis
mier sxva subieqtebis perpeqtivebis miReba-gaTavisebis process. midi
acxadebs, rom adamianebs, cxovelebisgan gansxvavebiT, sxva adamianebTan
dakavSirebiT garkveuli molodini aqvT da, amave dros, ician, rom
sxvebic analogiurs ganicdian maT mimarT. es imiT aixsneba, rom Cven
virtualurad viRebT maT adgils da amgvarad vaxdenT Cveni sakuTari
Tavisa da situaciis aRqmas. am procesis mediumi aris ena anu
interaqcia: Tu Cven raRacas vambobT, am SemTxvevaSi, Cven varT ara
marto naTqvamis avtorebi, aramed, aseve, Cveni naTqvamis msmenelebic, da
naTqvams ganvicdiT imgvarad, rogorc sxvebi. swored am gaTavisebul,
sxvebis mier mosalodnel aRqmas uwodebs midi socializacias, romlis
drosac Cven SegviZlia sxvaTa perspeqtivebis miReba-gaTaviseba da
sxvebs ki _ Cveni. midi maT `generalizebul anu ganzogadebul sxvas~
uwodebs. ena yvela monawilisTvis ara individualur-subieqturi,
aramed intersubieqturia. enas konstruqtivistuli funqcia akisria, is
7 Grundmann, M. 2000, S.45
8 Hurrelmann, K. 1993, S. 42
9
CvenTvis da sxvebisTvis saerTo mniSvnelobebs aniWebs Cvens
samyaroebs9.
sityva “anomia” berZnuli sityvidan `Nomos~ momdinareobs da `kanons~
an `wess~ niSnavs. sociologiuri mniSvnelobiT ki “normebis
ararsebobis” aRmniSvnelia. sociologiaSi sityva “anomia” 1893 wels
frangma sociologma, emil durkhemma, daamkvidra. mis Tanaxmad, anomia
socialuri dezintegraciaa. durkhemis azriT, socialuri normebis da
sazogadoebrivi moraluri avtoritetebis aRiareba aucilebeli
winapirobaa adamianuri moTxovnilebebis regulaciisTvis. moqmedi
normebis usafrTxoeba arastabilur urTierTobebSi ikargeba da
anomiis mdgomareoba warmoiSveba. amgvarad, anomia gamoixateba saerTo
normatiuli kanonebis naklebobaSi, rac, Tavis mxriv, deviaciuri
qcevis warmoSobis safuZvels warmoadgens.
1968 wels amerikelma sociologma, robert mertonma, ganavrco
durkhemis anomiis Teoria _ man ganasxvava `kulturuli~ da
`sazogadoebrivi~ struqtura. kulturuli struqturis qveS
igulisxmeba kulturulad gansazRvruli miznebi da legitimuri
saSualebebi sakuTari miznebis realizaciisaTvis. ideologiuri
Tanasworobis Tanaxmad, sazogadoebis yvela wevrs eZleva ufleba,
daeuflos simdidres, rogorc kulturulad gansazRvrul mizans. aq
igulisxmeba sazogadoebrivi dabali fenidan maRal fenaze gadasvla.
sazogadoebis anomiuri anu normebis ararsebobis mdgomareoba ubiZgebs
deviaciuri qcevis warmoSobas anu sazogadoebis wevrebi arakanonieri
wesiT cdiloben sakuTari miznebis ganxorcielebas, kerZod, simdidris
dauflebas10.
potsdamis universitetis profesori, vilfrid Subarti, Tavis
kvlevebSi cdilobs axsnas mozardTa deviaciuri qcevis gamomwvevi
mizezebi anomiis Teoriaze dayrdnobiT. Subartis azriT, mozardebi
Zalian mgrZnobiareni arian, rodesac saqme maT profesiul ganaTlebas
exeba. maTTvis Zalze mniSvnelovania skolis warmatebuli damTavreba.
9 Geulen, D. 2002, S. 94
10 Schubarth, W. 2000, S.28
10
Subarti acxadebs, rom, rodesac mozardebi yoveldRiurad ganicdian
da xedaven, Tu ramdenad mniSvnelovania sazogadoebisTvis warmateba,
simdidre da prestiJi, magram Tavad ver aRweven amas, Tavs
sazogadoebisgan gariyulad anu uaryofilad grZnoben da agresiulebi
da moZaladeebi xdebian11.
anomiis Teoriis saSualebiT kargad SeiZleba aRiweros, Tu
sazogadoebis socialuri, kulturuli da ekonomiuri pirobebi rogor
gavlenas axdens mozardebSi Zaladobrivi qcevis Camoyalibebaze.
Subartis azriT, moswavleebSi Zaladobis gamomwvevi mizezebis Zieba
ara Tavad moswavleebSi, aramed skolebSi unda moxdes. kargad unda
gavaanalizoT, Tu rogor garemoSi uxdebaT maT cxovreba da swavla12.
anomiis Teoriis mniSvnelobas Zaladobis winaaRmdeg prevenciisTvis
Subarti Semdegnairad ajamebs:
1. anomiuri situaciebi unda aRmoifxvras, amis miRweva SesaZlebelia
socialuri uTanasworebis Semcirebis niadagze, anu aucilebelia
Tanasworuflebianoba, romlis niadagzec mozardebisTvis
xelmisawvdomi iqneba ganaTleba;
2. konkretul SemTxvevebSi arsebuli konfliqturi situaciebi
pedagogTa TanamonawileobiT, daxmarebiTa da xelSemwyobi
RonisZiebebiT unda Semcirdes.
Subartis azriT, skolis organizeba ise unda moxdes, rom yvela
moswavles ganaTlebis miRebis Tanabari Sansi mieces. misi sityvebiT,
`skola, rogorc `samarTliani organizacia~, valdebulia, iseTi
socialuri garemo Seqmnas moswavleebisTvis, romelSic maT sakuTari
azris gamoTqmis saSualeba miecemaT da skolis SiSi moexsnebaT~13.
etiketirebis (Labeling Approach) Teoriis Tanaxmad, arsebobs ori saxis
deviacia: pirveladi (primär) da meoradi (sekundär). pirveladi deviaciis
11
Schubarth, W. 2000,S.29 12
Melzer, W., Schubarth, W. et al., 2004, S.64 13
Melzer, W., Schubarth, W. et al., 2004, S.64-65
11
axsna sxvadasxva mizezebis safuZvelze xdeba, meoradi deviacia ki
mxolod socialuri garemos mier miwerili roliT, etiketirebiT,
aixsneba.
dortmundis universitetis profesor hainc-gunter holtapelsis
azriT, romelic skolasa da mis ganviTarebas ikvlevs, etiketirebis
Teorias didi mniSvneloba aqvs mozardebSi Zaladobis axsnisas. misi
SefasebiT, vinc skolaSi negatiurad xvdeba Tvals, stigmatizaciis
msxverpli xdeba. amgvarad, socialur interaqciaSi Camoyalibebuli
moswavlis negatiuri identobis suraTi, sabolood, deviaciuri
qcevisken ubiZgebs mas14.
Subartis da melceris Tanaxmad, aucilebelia Tavidanve aRmoifxvras
moswavleebis etiketirebis SemTxvevebi, romlebic skolebSi SeimCneva.
amisTvis aucilebelia, rom maswavleblebma Tavidanve aRmofxvran
gavrcelebuli stigmatizirebis TiToeuli magaliTi da procesi, anu
unda Sewydes moswavleebis negatiuri daxasiaTeba da gavrceldes
moswavleTaTvis dadebiTi motivirebis formebi.15
3. kvlevebi skolebSi Zaladobis Sesaxeb
rogorc wina nawilSi ganvixileT, socializaciis process garemo
gansazRvravs. socializaciis procesebis mkvlevari, diter goleni,
`garemos~ miakuTvnebs adamianis `socialur samyaros~, `subkultur
samyaros~, `ojaxs~, `Tanatolebs“, „quCas“, „skolas“ da a.S.
adamianisTvis igi ganasxvavebs sam cxovrebiseul pirobas:
1. materialuri piroba, magaliTad, saxli, saTamaSo, buneba, Senoba
da a.S.;
2. kulturuli piroba, magaliTad, wigni da yvela saxis medialuri
saSualeba;
3. socialuri piroba, sxvebTan interaqciis gamocdileba16.
14
Schubarth, W. 2000, S.34 15
Melzer, W., Schubarth, W. et al., 2004, S.67 16
Geulen, D. 2002, S.84
12
zemoT CamoTvlili pirobebi Zaladobis kvlevisas Semdegnairad
nawildeba: kvlevebSi skolaSi Zaladobis Sesaxeb ganasxvaveben skolis
garedan Semotanil socializacias da skolis SigniT socializacias.
skolis garedan Semotanil socializaciaSi igulisxmeba ojaxis,
Tanatolebisa da mediis gavlena mozardebze. skolis SigniT
socializacia ki gulisxmobs maTze skolis socialekologiuri da
interaqtiuli konteqstis gavlenas.
Subartis (2000) mixedviT, germaniaSi 90-ian wlebamde Zalian cota
kvleva tardeboda skolebSi Zaladobaze. aRsaniSnavia hainc gunter
holtapelsis kvleva, romelic moswavleTa poziciebidan da
TvalTaxedvidan swavlobs moswavleTa problemebsa da deviaciuri
qcevis saxeebs. holtapelsis azriT, skolaSi Zalian kargad vlindeba
sazogadoebis struqturis saxe. xSirad Zaladobrivi qcevis mizezebi
skolis gare faqtorebTan (ojaxi, Tanatolebi, media) kavSirSi
ganixileba, romelTa daZlevac skolisTvis SeuZlebeli xdeba.
holtapelsis gancxadebiT, moZalade mozardebi moZaladeebad ar
ibadebian, aramed aseTebad socializaciis proceSi yalibdebian. misi
Tezis Tanaxmad, egzistenciur krizisSi myofi ojaxebidan gamosuli
mozardebi ufro avlenen agresiul-Zaladobriv qcevas17.
holtapelsi skolebSi deviaciis sociologiur empiriul kvlevaSi,
romelsac TxuTmeti wlis ganmavlobaSi awarmoebda, socializaciis
efeqtebs, ZiriTadad, skolis situaciur da interaqtiul konteqstSi
ganixilavs; amasTan, yuradRebas uTmobs bavSvebisa da mozardebis
socializaciis procesis axsnas. kvleva exeba moswavleebis im
problemebis gamomwvev pirobebs, romlebic skolaSi arsebobs, da
moswavleTa deviaciur qcevas. kvlevis konteqsti eyrdnoba moswavleTa
TvalTaxedvis warmoCenas. holtapelsis Tanaxmad, saswavlo procesi,
warmatebulobisa da adaptaciis iZuleba da, aseve, moswavleTa
kontroli gavlenas axdens rogorc maTi identobis Camoyalibebaze,
17
Schubarth, W.2000, S.68
13
agreTve, maT kvalifikaciaze, maT praqtikul da kognitur unarebsa da
kompetenciaze; zrdis profesiul da sazogadoebriv Sanssa da
perspeqtivas. kvlevis fundamenturi kiTxvaa: rogor gavlenas axdens
moswavleebsa da maTi problemebis, kerZod ki, skolis yoveldRiurobis
daZlevis procesze skolaSi arsebuli konkretuli pirobebi,
konkretulad, skolis garemo, moswavleTa individualuri mdgomareoba
skolaSi, skolis Sida kontroli da moswavleTa etiketeba?
moswavleebi ganixilebian ara rogorc aRsazrdeli obieqtebi, aramed
rogorc subieqtebi, romlebic TavianTi qceviT garemosTan
urTierTkavSirSi imyofebian da skolasTanac individualuri
urTierToba aqvT. kvlevaSi gamoyenebulia raodenobrivi da Tvisebrivi
meTodebi18.
holtapelsis mixedviT, skolis instituciuri normebi da
struqturuli funqciebi ayalibeben moswavleTa socialur
gamocdilebasa da SesaZleblobebs. holtapelsi asxvavebs skolisTvis
damaxasiaTebel Semdeg struqturul funqciebs:
- skolis savaldebulo xasiaTi;
- skola, rogorc saswavlo dawesebuleba;
- warmatebis principis dominireba;
- skolis ierarqiuli xasiaTi;
- skolis sajaro xasiaTi19.
skolis yoveldRiur problemur situaciebSi moswavleebis reaqcia,
ZiriTadad, an adaptirebaa (Segueba), an distanciis daWera, an
ukandaxeva, an kidev, winaaRmdegobis gaweva. aqedan gamomdinare,
holtapelsis kvleva dafuZnebulia or mTavar indikatorze:
1. problemebis aRqma da moswavleTa gamocdileba skolaSi;
2. skolis yoveldRiurobis daZleva da problemebis
gadawyveta moswavleebis mier.
pirvel indikatorTan dakavSirebiT Semdegi kiTxvebi daisva:
- rogor aRweren da afaseben moswavleebi TavianT saskolo garemos?
18
Holtappels, H.-G. 1987, S.12 19
Holtappels, H.-G. 1987, S.18
14
- romel subieqtur problemebs aRiqvamen moswavleebi skolis
yoveldRiurobaSi da rogori problemuri situaciebi xvdeba Tvals?
- rogor aRweren moswavleebi skolis sxvadasxva makontrolebel
formebs? ra mniSvnelobas aniWeben isini skolaSi gavrcelebul
prevenciuli xasiaTis zomebsa da socialuri muSakebis saqmianobas?
meore indikatorTan dakavSirebiT Semdegi kiTxvebi daisva:
- rogor axerxeben moswavleebi skolis yoveldRiur cxovrebaSi
problemebis daZlevas anu daZlevis ra xerxebi aqvT SemuSavebuli?
- ra damokidebuleba aqvT moswavleebs skolis wesebisa da normebis
mimarT? rogor gansazRvraven isini „skolis Cveulebriv dRes“ da
„deviaciur qcevas“?
- rogor reagireben moswavleebi etiketirebis procesebze? 20
kvlevam aCvena, rom moswavleebis mier SemuSavebuli moswavlis saxe da
misi damokidebuleba skolis yoveldRiurobasTan ewinaaRmdegeba
skolas, rogorc institucias, da mis mier Camoyalibebuli normebis
moTxovnebs. moswavleebi skolas TavianTi Sexedulebebidan
gamomdinare iTaviseben, skolaSi eZeben sakuTari identobis
balansirebis gzebs, skolis moTxovnilebebis dasaZlevad ganaviTareben
sxvadasxva orientaciasa da qcevis strategias21. garda amisa,
gamokvlevis Sedegebma aCvena, rom araxelsayrelad organizebuli
skolis garemo da skolis struqturuli funqciebi mniSvnelovnad
uwyobs xels moswavleebSi deviaciuri Sexedulebebis ganviTarebas,
aRvivebs warmatebis SiSs da aRrmavebs distancias skolasTan.
socialuri kontroli da moswavleebis etiketeba warmoqmnis da
aZlierebs saskolo problemebs. kvlevam aCvena, Tu skolis pozitiuri
garemo rogor gavlenas axdens deviaciuri qcevisa da etiketirebis
Semcirebis ricxvze. holtapelsi Tavis kvlevas Semdegnairad afasebs:
„kvlevis Sedegebi aCveneben, rom skolis problemebi da deviacia
erTmaneTTan mWidro kavSirSia; Tumca, aqve unda aRiniSnos, rom Tavad
20
Holtappels, H.-G. 1987, S.29 21
Holtappels, H.-G. 1987, S.346
15
skolac xels uwyobs araerTi problemis ganviTarebas, amis
aRmosafxvrelad ki aucilebelia Sesabamisi zomebis miReba“ 22.
90-iani wlebis dasasrulidan kvlevis es sfero gansakuTrebiT
gaZlierda. amis mizezad Subarti sam rames asaxelebs:
1. Zaladobis, rogorc socialuri problemis gamokvlevis
aucilebloba;
2. arsebuli problemis asaxsnelad Teoriuli safuZvlis momzadeba
da sxvadasxva Teoriuli konceptebis safuZvelze empiriuli
masalis mogroveba;
3. gansazRvruli socialuri problemisTvis SesaZlebel
cvlilebaTa SemuSaveba.
Subartis gancxadebiT, Znelia imaze msjeloba, 90-ian wlebamde
Zaladoba skolaSi ramdenad warmoadgenda socialur problemas. am
problemis sajaro Tematizireba germaniaSi mediis saSualebiT swored
90-iani wlebidan daiwyo, ramac safuZveli Cauyara kvlevebis
ganviTarebas. kvlevebi, ZiriTadad, sam saorientacio kiTxvas efuZneba:
1. Zaladobis moculoba (raodenoba) da misi gamoxatvis formebi;
2. Zaladobis gamomwvevi mizezebi da pirobebi;
3. prevenciuli programebis SemuSavebis aucilebloba.
kvlevebis Teoriul safuZvels modernizaciis, individualizaciis,
anomiis, socialekologiuri, konstruqciul-eTnomeTodologiuri da
interaqcionistuli Teoriebis mosazrebebi warmoadgens. garda amisa,
gamoiyenes social-kognituri, kognitur-fsiqologiuri midgomebi
socialuri rolebis, pirovnebis ganviTarebisa da identobis krizisis
Sesaxeb. kvlevebi, upiratesad, standartuli gamokiTxvis meTods
eyrdnoba. monacemTa bazaze moxda moswavleebis Zaladobis aRqmis,
Zaladobis msxverplTa da SemsrulebelTa Sexedulebebisa da
gamocdilebebis interpretacia23.
bilefeldis proeqti `Zaladoba skolaSi – problemebis analizi da
skolaSi pedagogiuri prevencia~ 1994 wlidan 1997 wlamde
22
Holtappels, H.-G. 1987, S.349 23
Schubarth, W. 2000, S.68
16
mimdinareobda. proeqtis xelmZRvanelebi arian profesori klaus-
iurgen tilmani da profesori hainc-gunter holtapelsi.
proeqtSi Zaladobrivi qcevis gamomwvevi pirobebis kvleva sam sferos
moicavda:
1. skolis gare socializacia da moswavleTa pirovnebis
ganviTareba (ojaxi, Tanatolebi, media);
2. skolis Sida saswavlo da aRmzrdelobiTi garemo;
3. skolis interaqtiuli konteqsti da socializacia.
Sedegebi gvawvdian informacias Zaladobrivi qcevis saxeebisa da
raodenobis Sesaxeb. aseve cxadi gaxda, rom Zaladobis faqtebi
gaxSirebulia 70-iani wlebis Semdeg. gamomwvevi pirobebis
safexurebrivi ganxilva saSualebas iZleva, dadgindes, Tu ramdenad
moxda skolaSi Zaladobis importireba da da misi ganviTareba. kvlevis
pirveli nawili eZRvneba gamoxatvis formebis aRweras: Zaladobis ra
formebi da raodenoba iCens Tavs? skolis romel formebSi
(Hauptschule24
, Realschule25
, Gymnasium26) da romel klasebSi? biWebSi Tu
gogonebSi? meore nawilSi ganxilulia mozardebis cxovrebis pirobebi
skolis gareT: rogori biografiuli gamocdileba, ojaxuri konteqsti,
megobrebis garemo aqvT mozardebs da axdens Tu ara es yvelaferi
gavlenas Zaladobrivi qcevis formebze? mesame nawili Seiswavlis
skolaSi arsebuli situaciis konteqsts: ramdenad axdens gavlenas
skolaSi Zaladobaze iq gavrcelebuli praqtikuli samuSao formebi,
skolis garemo, maswavlebelTa angaJireba. sabolood, kvlevis
ZiriTadi sakvlevi kiTxva amgvarad SeiZleba, Camoyalibdes: radgan
problemebis warmomqmneli struqturebi skolis gareTaa, mozardTa
Zaladoba skolaSi gare faqtorebidan aris importirebuli, Tu
24
Hauptschule: saSualo skolis forma germaniaSi. mexuTe klasidan meaTe klasamde zogadsaganmanaTleblo programiT (swavlis gagrZeleba mxolod teqnikur kolejSia SesaZlebeli). 25
Realschule: skolis forma germaniaSi. mexuTe klasidan meTormete klasamde gafarToebuli zogadsaganmanaTleblo programiT (swavlis gagrZeleba profesiul akademiaSi da warmatebis SemTxvevaSi universitetSic SeiZleba). 26
Gymnasium: skolis forma germaniaSi. mexuTe klasidan mecamete klasamde gafarToebuli zogadsaganmanaTleblo programiT (atestats sauniversiteto winapirobis daniSnuleba aqvs).
17
skolasac, Tavisi interaqtiuli da Sida garemoTi, Tavisi wvlili
Seaqvs Zaladobrivi qcevis ganviTarebaSi?
1994-1997 wlebSi Catarda mravalsafexuriani gamokiTxva: 1994 wels _
skolis administraciis standartuli gamokiTxva, 1995 wels _ VI-X
klasis moswavleebis standartuli gamokiTxva. 1997 wels ki kvlevis
Sedegebi ganavrces Tvisebrivi meTodiT gamokiTxviT.
maswavlebelTa gamokiTxvam uCvena, rom skolebSi Zaladobrivi qcevis
nacvlad ufro moswavleTa „rTuli“ qcevis magaliTebis manifestireba
xdeba, rogoricaa: moswavleTa egoisturi orientaciebi, koleqtiuri
valdebulebebis Tavidan acileba, aratoleranturoba. eseni ara
Zaladobrivi qcevebia, aramed socialuri qcevis deficiti27.
kvlevis pirveli sfero exeba skolis gare socializaciasa da
moswavleTa pirovnebis ganviTarebas (ojaxi, Tanatolebi, media). ojaxis
socializaciis sakiTxTa kvlevisas Camoyalibda Semdegi hipoTezebi,
romlebic mogvianebiT kvlevam daadastura:
- mozardebSi Zaladobrivi qcevis molodini ufro didia:
Tu ojaxi ekonomikur siduxWires (mag. umuSevroba) ganicdis;
Tu ojaxis aRzrdis meTodebi SemzRudvelia;
Tu ojaxis keTildReobis maCvenebeli dabalia;
Tu ojaxSi Zaladoba sWarbobs.
agreTve, Tanatolebis (peer-group) gavlenasTan dakavSirebiT Camoyalibda
kvlevisas ki dadasturda Semdeg hipoTezebi:
- mozardebSi Zaladobrivi qcevis molodini ufro didia:
rac ufro naklebia TanatolTagan gaziarebuli
Rirebulebebis faseuloba
Tu moswavleebi moZalade da aratolerantuli mozardebis
garemocvaSi imyofebian
27
Tillmann, K.J./Meier, U. 2000, S.37
18
Tu moswavleebis samegobro wre mxolod biWebisgan Sedgeba28.
kvlevam daadastura, aseve, mediis gavlena. gamoikvlies mediis
moxmarebis xangrZlivoba. aseve, ikvlevdnen imasac, ramdenad xSirad
ukrZalavdnen mSoblebi mis yurebas da ra iyo moxmarebuli
gadacemebis Tematika. kvlevis Sedegebma gviCvenes: mozardebi miT ufro
Zaladobrivebi arian, rac ufro didxans sxedan televizorsa da sxva
eleqtronul mediasTan da rac ufro metad ukrZalaven mSoblebi maT
moxmarebas. dadginda isic, rom, rac ufro met Zaladobis scenis
Semcvelia is gadacemebi, romlebsac mozardebi uyureben, miT ufro
metad moZaladeni xdebian isini29.
kvlevis meore nawili eTmoba skolis Sida saswavlo da aRmzrdelobiT
garemos da mis gavlenas moswavleebis Zaladobriv qcevaze. skolis
garemo ganisazRvra, rogorc social-ekologiuri garemo. gamoiyo
Semdegi indikatorebi da dimensiebi:
- skolis struqturul-organizaciuli pirobebi:
skolis forma;
skolis sidide;
romel regionSi mdebareobs skola.
- saswavlo kultura:
saswavlo procesSi maswavlebelTa angaJireba;
gakveTilis didaqtikur-meTodologiuri xarisxi;
realobaze gaTvlili saswavlo programa;
gakveTilis meTodologiuri mravalmxrivoba;
uwyoben Tu ara maswavleblebi moswavleebs swavlaSi xels;
klasgareSe saqmianoba;
saskolo Senobisa da saklaso oTaxebis mdgomareoba.
saswavlo kulturasTan dakavSirebiT Camoyalibda Semdegi hipoTezebi:
mozardebSi Zaladobrivi qcevis molodini ufro didia:
28
Tillmann, K.-J. et al (2007), S.52 29
Tillmann, K.-J. et al (2007), S.56
19
Tu skolis Senoba da saklaso oTaxebi naklebad
keTilmowyobilia;
Tu realur cxovrebaSi naklebadaa SesaZlebeli saswavlo
programis gamoyeneba;
Tu gakveTili meTodologiurad mravalmxrivi ar aris;
Tu maswavleblebi ar uwyoben moswavleebs xels;
Tu moswavleebs saswavlo programis daZlevis SiSi aqvT da
imedgacruebas ganicdian imis gamo, rom ver miaRwies
warmatebas.
- socialuri klimati:
skolis komunikaciuri samyaro;
interaqciis formebi maswavlebelTan;
moswavleTa urTierTobebi.
socialur klimatTan dakavSirebiT Camoyalibda Semdegi hipoTezebi:
mozardebSi Zaladobrivi qcevis molodini ufro didia:
Tu maT cudi urTierToba aqvT maswavlebelTan;
Tu disciplinuri zewola didia;
Tu maswavleblebi SemzRudvel aRmzrdelobiT meTodebs
iyeneben;
Tu moswavleebs saskolo cxovrebasa da gakveTilis
msvlelobaSi monawileobis miRebis naklebi saSualeba aqvT;
Tu araintensiuria moswavleTa socialuri kavSiri30.
kvlevis Sedegebma aCvena, rom iseT skolebSi, sadac maRalia skolis
formebis kultura da rangi, rogoricaa, magaliTad, gimnazia,
fizikuri Zaladobis maCvenebeli dabalia. da dabali rangis skolebSi
(Hauptschule, Realschule) ki - piriqiT. rac Seexeba fsiqikur Zaladobas, aq
gansxvavebis dabali koeficienti aRiniSneba. garda amisa, Sedegebma
gviCvena, rom skolebSi, sadac moswavleebisaTvis rTulia swavlebis
procesi, Zaladobrivi qcevis magaliTebi ufro xSiria. amgvarad
dadginda, rom skolis forma (Hauptschule, Realschule, Gymnasium)
30
Tillmann, K.-J. et al (2007), S.57-59
20
korelaciur damokidebulebaSia ZaladobasTan. skolis sididesa da
Zaladobas Soris aranairi gavlena ar dadginda31.
rac Seexeba saswavlo kulturas, aq aRiniSna SesamCnevi, magram ara
Zlieri damokidebuleba Zaladobriv qcevasTan. Zaladobis Semcirebaze
gansakuTrebul gavlenas moswavleebze orientirebuli gakveTili
axdens. fsiqikuri Zaladobis Sesamcireblad saswavlo masalis
realobasTan siaxlove saxeldeba. fizikuri Zaladobis
aRmosafxvrelad ki mizanSewonilia klasgareSe saqmianobis
ganviTareba. yvela saxisa da formatis skolebSi SemzRudveli
aRmzrdelobiTi meTodebi negatiuri Sedegis momtania. es exeba rogorc
fizikur, aseve, fsiqikur Zaladobas. amave dros, maswavleblebisgan
moswavleebis aRiareba Zaladobis Semamcirebel faqtorad dasturdeba.
aseve dadasturda, rom klass, rogorc warCinebul jgufs, gavlena aqvs
Zaladobis dabal maCvenebelze. Semajamebeli analizis safuZvelze
gakeTda daskvna, rom skolis dadebiTad organizebul socialur-
ekologiur garemos mniSvnelovani damokidebuleba aqvs
ZaladobasTan32.
kvlevis mesame nawili eZRvneba skolis interaqtiul konteqsts, kerZod,
konfliqtur situaciebSi interaqciis formebsa da etiketirebis
procesebs. Camoyalibda Semdegi sakvlevi hipoTezebi:
mozardebSi Zaladobrivi qcevis molodini ufro didia:
Tu moswavlis swavlis done dabalia da igi `CamorCenilTa~
siaSi iricxeba;
Tu isini aRiqvamen, rom skolaSi socialurad etiketirebulTa
situaciaSi imyofebian.
Sedegma daadastura am hipoTezebis simarTle. garda amisa, isic aCvena,
rom socialur etiketirebas, gansakuTrebiT, biWebi, dabali socialuri
fenis, kerZod ki, muSaTa klasidan wamosuli moswavleebi, da dabali
rangis skolebSi (Hauptschule, Realschule) moswavle bavSvebi ganicdian.
31
Tillmann, K.-J. et al (2007), S.237 32
Tillmann, K.-J. et al (2007), S.238
21
Sedegebidan gamomdinare gakeTda daskvna, rom etiketirebuli
moswavleebis `CamorCenilTa~ siaSi moxvedris albaToba Zalian didia33.
kvlevis empiriul monacemTa bazaze skolis socialuri da saswavlo
garemos gasaumjobeseblad SemuSavda prevenciuli programebi.
aRsaniSnavia Svedi fsoqologis, dan olveusis, kvlevebi norvegiul
skolebSi Zaladobis Sesaxeb da misi prevenciuli programebi. olveusi
Tavis kvlevebSi `Zaladobis~ terminis nacvlad `bulingis~ termins
iyenebs. igi ikvlevs ara skolaSi Zaladobis zogad problemebs, aramed
ganixilavs `moZaladisa~ da `msxverplis~, rogorc aqtiorebis,
urTierTobas34. `bulingis~ termins igi Semdegnairad gansazRvravs:
`moswavle bulings ganicdis maSin, rodesac is xangrZlivi drois
manZilze sxva moswavleTagan ganmeorebadi negatiuri qcevis msxverpli
xdeba~. negatiuri qcevis gamoxatva xdeba rogorc fizikuri Zalis
gamoyenebiT, aseve sityvebiTa da JestikulaciiTac. Woris gavrceleba
da jgufidan gariyvac negatiur qcevad ganisazRvreba. bulingTan
dakavSirebiT gamoikiTxes 130 000 norvegieli moswavle. gamokiTxvis
Sedegebi Semdegnairad Sejamda: 700 norvegiul skolaSi Catarebulma
gamokiTxvam aCvena, rom skolisa da klasis sidides aranairi gavlena
ara aqvs bulingur qcevaze. germaniaSi Sesrulebuli kvlevebisgan
gansxvavebiT, olveusis kvlevam aCvena, rom bulingur qcevasa da
swavlaSi warumateblobas Soris mciredi korelacia igrZnoba. xolo
moswavleTa garegnobasa da bulingur qcevas Soris aranairi
korelacia ar arsebobs. kvleva kargad asaxavs bulingis `msxverplTa~
da `moZaladeTa~ saxes. olveusis ganmartebiT, `msxverplis~ rolSi
myofi moswavleebi sakuTari `mes~ negatiur konteqsts qmnian. isini
skolaSi martosulebi da gariyulebi arian, ar gamoirCevian
agresiulobiT, klasSi megobrebi ar hyavT da, ZiriTadad, SeumCnevlebi
arian.
`moZaladeTa~ damaxasiaTebel niSnad olveusi Tanatolebis,
maswavleblebisa da mSoblebis mimarT agresiulobas asaxelebs. isini
`uSiSarTa~ imijis matareblebi arian. misi gancxadebiT, moswavleebi
33
Tillmann, K.-J. et al (2007), S.272 34
Olweus, D. 2009, S.281
22
`moZaladeebad~, aseve, SemTxveviTac SeiZleba iqcnen, maSin, rodesac
uneblieT imeoreben megobarTa agresiul qcevas da monawileoben
masSi35. kvlevis am sferoSi dan olveusis Rvawli mniSvnelovania im
prevenciuli programebiTac, romlebic man SeimuSava am kvlevebis
Sedegebis safuZvelze.
4. Catarebuli kvlevis meTodologia da Sedegebis
mimixilva
kvlevis meTodologia
mas Semdeg, rac wina or nawilSi ganvixileT Catarebuli kvlevis
Teoriul da empiriul kvlevaTa bazisi, winamdebare nawili eTmoba
kvlevis meTodologiisa da SedegTa tendenciis mokle mimoxilvas.
rogorc ukve SesavalSi aRiniSna, kvlevis mizania, dagvanaxos Tu
rogor aRiqvamen mozardebi Zaladobas, ramdenad xSiria igi qarTul
skolebSi bolo erTi wlis ganmavlobaSi. amasTan erTad, kvlevis
ZiriTadi mizani skolaSi Zaladobis gamomwvevi faqtorebis warmoCenac
gaxlavT. kvlevis farglebSi gaSuqda uSualod mozardebis mier
Cadenili Zaladoba da am qcevis gamomwvevi zogadi pirobebi. ZiriTadi
yuradReba gamaxvilda skolis institucionalur struqturaze,
magaliTad, misi saganmanaTleblo programis farglebSi Camoyalibebul
zewolaze da am zewolis niadagze warmoqmnil marcxze. kvleva
fokusirdeba fizikur da fsiqologiur Zaladobaze. garda amisa,
Zaladobis, rogorc qcevis, safuZvlad ganxilulia interaqtiuli
konteqsti, kerZod, is, Tu rogor warmoiSveba `face-to-face“, uSualo
interaqciis procesSi agresiuli qceva. dafiqsirda moswavleTa,
rogorc Semsruleblis, msxverplisa da damkvirveblis poziciebi.
sakvlev instrumentad gamoyenebuli iqna profesor tilmanisa da misi
jgufis mier SemuSavebuli da qarTul realobaze morgebuli kiTxvari.
35
Olweus, D. 2009, S.286
23
kiTxvaris Semadgenel debulebaTa (Items) raodenoba 233-ia. kiTxvari
Sedgenilia Semdeg indikatorebis mixedviT:
- ojaxis socializaciis pirobebi, romelic warmoadgens elementTa
Semdeg indeqss: ojaxis pozitiuri garemo, mSobelTa restriqtuli
qceva, mSobelTa agresiuli aRzrdis meTodi, ojaxis
gadawyvetilebebSi monawileoba, mSobelTa gulgriloba;
- Tanatolebis socializaciis pirobebis indeqsi: samegobro wre,
skolis megobrebi, megobarTa wre sqesis mixedviT, megobarTa
tolerantoba, samegobro wris agresiuli orientacia, samegobro
wris keTilganwyoba;
- mediis socializaciis pirobis indeqsi: eleqtronul xelsawyoTa
floba, satelevizio arxebi, televizorTan gatarebuli dro,
mSobelTa mier eleqtronul xelsawyoTa moxmarebis akrZalva;
- skolis saswavlo garemos indeqsi: saswavlo masalis cxovrebiseul
realobasTan siaxlove, maswavlebelTa profesionalizmi, saswavlo
masalis daZlevis SiSi, maswavleblis Tanadgoma, skolis Senobisa
da saklaso oTaxis mdgomareoba, klasgareSe aqtiuroba;
- skolis socialuri garemos indeqsi: moswavleTa konformizmi da
solidarizmi, sakuTari Sexedulebis gamoxatvis SesaZlebloba;
- moswavleTa socialuri qcevisa da urTierTobebis indeqsi: skolis
wesebi da moswavleTa qcevis kodeqsi, moswavle-maswavleblis
urTierToba (kontaqti, ndoba, aRiareba), moswavleTa urTierToba
(erToba, konkurencia da dezintegracia);
- skolis interaqtiuli garemos indeqsi: etiketireba da gariyva;
- moswavleTa TviTSefasebis indeqsi: pozitiuri da negatiuri
TviTkritika, Tvitkontroli;
- skolis SiSi;
- mSobelTa ganaTlebis done, profesia da finansuri mdgomareoba.
pirvel etapze Sesrulda CamoTvlil indikatorTa da elementTa
aRweriTi analizi. meore etapi eTmoba imave indikatorTa korelaciur
gadamowmebas. rogorc ukve araerTxel aRiniSna, „Zaladoba“ ganvixileT
Semsruleblis, msxverplisa da damkvirveblis poziciidan. ganxilulia
24
rogorc fsiqikuri da fizikuri Zaladoba. aRricxulia Zaladobis
gamoyenebis SemTxvevaSi maswavlebelTa da moswavleTa intervenciis
maCvenebeli.
monacemTa Segroveba skolebSi moxda 2011 wlis april-maisSi. skolebis
SerCeva moxda Semdegi faqtorebis mixedviT:
- adgilmdebareoba: didi da patara qalaqi, daba da sofeli;
- skolis sidide moswavleTa raodenobis mixedviT;
- skolis tipi: sajaro da kerZo;
- klasebi: me-8-dan me-12 klasebis CaTvliT.
gamokiTxul moswavleTa raodenoba 1178 gaxlavT. gadarCevis Semdeg
(arasrulad Sevsebuli kiTxvarebi amoRebuli iqna) ki 998-ia. gamokiTxva
klasebis mixedviT Catarda da Seadgenda gakveTilis erT akademiur
saaTs. SeirCa cameti sajaro da sami kerZo skola. gamokiTulTagan
eqvsi sajaro skola dedaqalaqSi (Tbilisi) mdebareobs, gansxvavebis
saCveneblad skolaTa meore naxevari quTaisSi, WiaTuraSi, saCxeresa da
suramSi iqna SerCeuli. aseve SeirCa imereTis ori soflis skola.
radgan kvleva jer dasrulebuli ar aris da monacemTa mTliani
daangariSeba da gadamowmeba ar momxdara, amitom Sedegebis tendenciis
saCveneblad, SemTxveviTi amorCevis principiT, SeirCa gamokiTxulTa
10% (99 moswavle). TiToeuli skolis yvela klasidan (VIII, IX, X, XI da
XII klasebi) amoirCa 2 moswavle anu TiTo skolidan _ 5 gogona da 5
biWi. monacemebi Seyvanili iqna SPSS-Si da ganxorcielda maTi analizi.
Tavdapirvelad warmodgenili iqneba fizikuri da fsiqikuri Zaladobis
aRqmis tendenciebi damkvirveblis, Semsruleblisa da msxverplis
perspeqtividan. aseve, ganvixilavT, Tu rogor aRiqvamen da afaseben
skolis gare da Sida socializaciis pirobebs moswavleebi da
naCvenebi iqneba maTi gavlenis tendencia mozardebis Zaladobriv
qcevaze.
fizikuri da fsiqikuri Zaladobis tendenciis
maCvenebleblebi qarTul skolebSi
25
SemCneuli fizikuri Zaladoba damkvirveblis poziciidan
bolo 12 Tvis ganmavlobaSi
ramdenjer Seeswari:
arasdros ramdenime
TveSi
erTxel
bevrjer
TveSi
bevrjer
kviraSi
TiTqmis
yoveldRe
111
skolis inventaris
gafuWebas
36,4% 44,4% 10,1% 5,1% 4%
115
or biWs Soris Cxubs (cemis
saxiT)
33,3% 36,4% 19,2% 5,1% 6,1%
116
or gogonas Soris Cxubs
(cemis saxiT)
56,6% 31,3% 6,1% 2% 4%
118
moswavleTa or jgufs
Soris Cxubs (cemis saxiT)
47,5% 41,4% 8,1% 1% 2%
tendenciis Tanaxmad, fizikuri da fsiqikuri („moswavleebs
erTmaneTisTvis Seuracxyofa mieyenebinaT“) Zaladobis SemCnevis
faqtebi an arasdros aRiniSneba an ramdenime TveSi erTxel. skolis
inventaris dazianebis faqtebs biWebi ufro metad amCneven, vidre
gogonebi; amis sawinaaRmdegoa fizikuri Zaladobis SemCnevis tendencia
biWebsa da gogonebs Soris _ amgvar faqtebs gogonebi ufro metad
amCneven. xolo moswavleTa or jgufs Soris Cxubs biWebi ufro metad
afiqsireben. fizikuri Zaladobis faqtebi, ZiriTadad, IX da X klasebSi
SeimCneva.
fizikuri da fsiqikuri Zaladoba Semsruleblis poziciidan
bolo 12 Tvis ganmavlobaSi
Tavad ramdenjer Cagidenia
Semdegi saqcieli?
arasdros ramdenime
TveSi
erTxel
bevrjer
TveSi
bevrjer
kviraSi
TiTqmis
yoveldRe
130
skolis Senobis nivTebi
damizianebia
73,7% 18,2% 6,1% 1% 1%
132
skolis ezoSi vinmes
Cavsafrebivar da
90,9% 6,1% 1% 2% 0%
26
davmuqrebivar
tendenciis Tanaxmad, fizikuri Zaladobis procentuli maCvenebeli
naTelia: gamokiTxulTa 90,9% acxadebs, rom skolis ezoSi muqaris
mizniT aravis ar Casafrebia, xolo gamokiTxulTa 73,7% skolis
Senobis nivTebis dazianebas uaryofs. fizikuri Zaladobis
Semsruleblebad (130, 132), ZiriTadad, biWebi gvevlinebian, magram isinic
Zalian dabali maCvenebliT da mxolod ramdenime TveSi erTxel.
bolo 12 Tvis ganmavlobaSi
Tavad ramdenjer Cagidenia
Semdegi saqcieli?
arasdros ramdenime
TveSi
erTxel
bevrjer
TveSi
bevrjer
kviraSi
TiTqmis
yoveldRe
135
gakveTilze sxva
moswavleebi gamibrazebia
49,5% 31,3% 11,1% 7,1% 1%
140
gakveTilisTvis ganzrax
SemiSlia xeli
68,7% 18,2% 8,1% 4% 1%
fsiqikuri Zaladobis tendenciis maCveneli „arasdros“ da „ramdenime
TveSi erTxel“ Sorisaa. aqac fsiqikuri Zaladobis Semsruleblad,
ZiriTadad, biWebi acxadeben Tavs.
fizikuri da fsiqikuri Zaladoba msxverplis poziciidan
bolo 12 Tvis ganmavlobaSi
ramdenjer momxdara, rom
skolaSi...
arasdros ramdenime
TveSi
erTxel
bevrjer
TveSi
bevrjer
kviraSi
TiTqmis
yoveldRe
144
sxvebs ucemixar
90,9% 7,1% 1% 0% 1%
145
sxvebs daucinavT an
gaubrazebixar
53,5% 37,4% 6,1% 2% 1%
149 sxvebs SenTvis rame
waerTvaT
86,9% 10,1% 1% 1% 1%
27
tendenciis Tanaxmad, fsiqikuri Zaladobis (145) maCvenebeli,
fizikurTan SedarebiT, ufro maRalia. Tumca amis mizezad SeiZleba is
faqti dasaxeldes, rom, moswavleebis umetesobis gancxadebiT, dacinva
maTTvis xumrobis tolfasia. fizikuri da fsiqikuri Zaladobis
msxverplni biWebic da gogonebic Tanabrad xdebian.
rogor afaseben moswavleebi „Zaladobas“ rogorc qcevas?
gTxov gansazRvro,
ramdenad eTanxmebi an ar
eTanxmebi Semdeg
mosazrebebs?
sruliad
veTanxme
bi
veTanxm
ebi
nawilobriv
veTanxmebi da
nawilobriv ar
veTanxmebi
ar
veTanxme
bi
sruliad ar
veTanxmebi
169
Zaladoba TavisTavad
miekuTvneba adamianis
bunebriv Tvisebebs
15,2% 26,3% 35,4% 15,2% 8,1%
171
sakuTari Sexedulebebis
dasacavad, adamianma
Zaladobac SeiZleba rom
gamoiyenos
7,1% 13,1% 34,3% 27,3% 18,2%
rogorc tendencia aCvenebs, Sualeduria moswavleTa „Zaladobis~,
rogorc qcevis, Sefaseba. garda amisa, moswavleTa 26,3% Tvlis, rom
Zaladoba adamianis bunebrivi Tviseba, 27,3% ki acxadebs, rom sakuTari
Sexedulebebis dasacavad adamianma Zaladoba ar unda gamoiyenos.
amgvarad SeiZleba iTqvas, rom moswavleTa azri Zaladobaze
Sualeduria da, amavdroulad, bunebriv Tvisebadac ganisazRvreba.
Tumca, moswavleebi sakuTari interesebis dasacavad misi gamoyenebis
SesaZleblobas gamoricxaven. moswavleTa intervenciis maCvenebeli,
maswavlebelTa intervenciis maCvenebelTan SedarebiT, naklebia.
ojaxis socializaciis pirobebi da maTi gavlena Zaladobaze
monacemebis Tanaxmad, gamokiTxulTa umetesoba ojaxur garemos (19)
dadebiTad afasebs. isini Tvlian, rom mSoblebi nawilobriv
28
gansazRvraven maT qcevas (20) da maTi azri mSoblebisTvis
mniSvnelovania (29). mSobelTa gulgrilobis koeficientis maCvenebeli
Zalian dabalia (30). asakobriv zrdasTan erTad ojaxis pozitiuri
garemos dadebiTad aRqma mcireodeni gansxvavebiT mcirdeba. biWebis
meti nawili, mciredi gansxvavebiT, mSobelTa aRzrdis meTods
SemzRudvelad da agresiulad afasebs. moswavleTa umravlesoba
mSobelTa aRzrdis meTods araagresiulad (24) afasebs.
N =99 sruliad
veTanxmebi
veTanxmebi nawilobr
iv
ar
veTanxmebi
sruliad ar
veTanxmebi
19
Cems saxlSi kargad
vgrZnob Tavs
68% 18,2% 10,1% 3% 0%
20
ZiriTadad Cemi mSoblebi
gansazRvraven imas, Tu
rogor unda moviqce da
ra unda gavakeTo
16% 19,2% 38,4% 21,2% 5,1%
24
saxlSi erTiorjer
momxvedria kidevac
5% 26% 12% 31% 25%
29
Cemi mSoblebisTvis Cemi
azri mniSvnelovania
31% 41% 21% 5,1% 1%
30
Cemi mSoblebisTvis
sulerTia, me ras vakeTeb
1% 5,1% 4% 31,3% 58%
social-ekologiuri perspeqtividan gamomdinare, ivaraudeba, rom
ojaxis socializaciis pirobebi da socialuri gamocdileba,
romlebsac mozardebi ojaxSi iReben, gavlenas axdens maT qcevaze,
romelic Tavs iCens skolaSi agresiuli da Zaladobrivi qcevis saxiT.
imis saCveneblad, Tu mozardebSi Zaladobrivi qcevis Camoyalibebaze
ramdenad axdens gavlenas ojaxis garemo, formulirebuli iqna sami
ZiriTadi sakvlevi hipoTeza:
1. mSobelTa SemZRudveli aRzrdis meTodi iwvevs agresiis Camoyalibebas
mozardebSi;
29
2. Tu mozardebi ojaxSi kargad ar grZnoben Tavs, isini agresiulebi
xdebian;
3. rac ufro xSirad ganicdian mozardebi Zaladobas ojaxSi, miT ufro
metadaa mosalodneli maTgan agresiuli qceva.
tendenciis Tanaxmad, ojaxis garemo, romelSic pozitiuri garemoa,
negatiur korelaciaSia fsiqikur da fizikur ZaladobasTan. xolo
mSobelTa SemzRudveli aRzrdis meTodi pozitiur, Tumca Zalian
msubuq korelaciaSi dgas mozardebis Zaladobriv qcevasTan.
Tanatolebis socializaciis pirobebi da maTi gavlena
Zaladobaze
socialur mecnierebebSi erT-erT mniSvnelovan fenomenad saxeldeba
TanatolTa gavlena mozardebze. ganviTarebis am fazaSi maTTvis
mniSvnelovania megobrebis SeZena da samegobro wreebSi integrireba.
isini cdiloben mSobelTa `marwuxebidan~ Tavis daRwevas da iviTareben
sakuTari azris gamoxatvis tendencias. gamokiTxvis Tanaxmad, qarTvel
moswavleebs bevri megobari hyavT. maTi samegobro wre marto skolis
farglebSi SeZenili megobrebiT ar Semoifargleba. aRricxuli iqna
megobarTa mimarT maTi tolerantobis (13), agresiisa (15) da
keTilganwyobis (18) maCvenebeli:
N =99
sruliad
veTanxme
bi
veTanxm
ebi
nawilobriv
veTanxmebi da
nawilobriv ar
veTanxmebi
ar
veTanxme
bi
sruliad ar
veTanxmebi
13
masTan, vinc sul wuwunebs
da sxvebs akritikebs ar
vmegobrobT
16,2% 18,2% 48,2% 11,1% 6,1%
15
bolo erTi wlis
ganmavlobasi xSirad
gviCxubia sxva jgufebTan
6,1% 13,1% 15,2% 42,4% 23,2%
18
Cems samegobro wreSi
kargad vgrZnob Tavs
69,1% 25,3% 1% 1% 3%
30
tendenciis Tanaxmad, moswavleTa umravlesobas kritikuli
damokidebuleba aqvs maT mimarT, vinc sul wuwunebs da sxvebs
akritikebs. aqve unda aRiniSnos, rom biWebis tolerantulobis
maCvnebeli ufro maRalia, vidre gogonebisa. aRiricxeba sxva
jgufebisadmi araagresiulobis maRali koeficienti, Tumca agresiuli
qcevis maCvenebelic SesamCnevia. moswavleTa umravlesobis gancxadebiT,
maT samegobro wreSi keTilganwyoba igrZnoba. Sedegi aCvenebs, rom
moswavleTa aratolerantuli damokidebuleba TanatolTa mimarT
agresiul qmedebas aZlierebs.
skolis saswavlo garemo da misi gavlena Zaladobaze
skolis garemo is samyaroa, romelSic mozardebi TavianTi cxovrebis
did dros atareben. isini ar arian pasiurebi maT garSemo arsebul
samyaroSi, am SemTxvevaSi, skolaSi, aramed individualuri
kompetenciebiT aqtiur gavlenasac axdenen masze. winamdebare nawili
ganxilavs moswavleTa mier aRqmul skolis saswavlo garemos, kerZod,
naCvenebi iqneba maTi azri saswavlo masalis realobasTan siaxlovis
(33,34), maswavlebelTa profesionalizmis (36,37), saswavlo masalis
daZlevis SiSis (38,39), maswavlebelTa Tanadgomis (46,47,49), skolis
Senobisa da saklaso oTaxis mdgomareobis (53,54), klasgareSe
aqtiurobis (58) Sesaxeb.
N =99
sruliad
veTanxme
bi
veTanxm
ebi
nawilobriv
veTanxmebi da
nawilobriv ar
veTanxmebi
ar
veTanxme
bi
sruliad ar
veTanxmebi
33
meCvenaba, rom bevri ram,
rasac skolasi vswavlobT,
Cemi momavali
profesiisTvis
gamouyenebadi iqneba
8,1%
8,2%
39,4%
24,2%
10,1%
34
masala, rasac skolaSi
gavdivarT Zalian
mainteresebs
9,1% 30,3% 49,5% 11,1% 0%
36
maswavleblebs ZiriTadad
uinteresod mihyavT
5,1% 15,2% 34,3% 36,4% 9,1%
31
gakveTili
37
maswavleblebi
TvalsaCinod da gasagebad
ageben gakveTils
12,1% 34,3% 43,4% 8,1% 2,1%
38
xSir SemTxvevaSi
erTdroulad Zalian bevri
gamocdis Cabareba gviwevs
19,2% 22,2% 24,2% 28,3% 6,1%
39
Cemi azriT skolis masala
Zalian advilia
2% 16,2% 51,5% 22,2% 8,1%
46
maswavleblebi ZiriTadad
sayvarel da warmatebul
moswavleebs aniWeben
upiratesobas
16,2% 28,3% 33,3% 17,2% 5,1%
47
maswavleblebis didi
nawili cdilobs, rom
TiToeuli moswavle
pirovnulad kargad
gaicnos
14,1%
47,5% 26,3% 6,1% 6,1%
48
CamorCenili
moswavleebisTvis,
maswavleblebi naklebad
zrunaven
10,1% 15,2% 25,3% 38,4% 11,1%
53
Cveni saklaso oTaxi
sasiamovnod aris
mowyobili
13,1% 18,2% 34,3% 21,2% 3,1%
54
Cveni skola Signidan
lamazad aris mowyobili
15,2% 31,3% 26,3% 21,2% 6,1%
moswavleTa saerTo azri skolis saswavlo garemosTan mimarTebaSi
Sualeduri tendenciis maCvenebelia, ar xdeba misi arc srulyofili
dadebiTi da arc srulyofili uaryofiTi Sefaseba; moswavleTa
umravlesobas uWirs skolaSi miRebuli codnis garkveuli gansazRvra,
Tu ramdenad SeZleben isini skolaSi miRebuli codnis realobaSi,
kerZod ki, profesiul cxovrebaSi gamoyenebas. isini, skolis masalis
daZlevisas, ZiriTadad, uproblemod aRiqvamen, Tumca masalis siZneles
Sualedurad da “cota rTulad” afaseben. maswavlebelTa Tanadgoma
dadebiTad iqna Sefasebuli, Tumca, moswavleTa umravlesobis azriT,
32
maswavleblebi, ZiriTadad, sayvarel da warmatebul moswavleebs
aniWeben upiratesobas. saklaso oTaxis keTilmowyobis Sefasebisas
uaryofiTi tendencia igrZnoba. moswavleebis 83,8% ukmayofilebas
gamoTqvams eqskursiebis, skolis zeimebis, kviris proeqtebis mimarT.
skolebSi ar aris saSinao davalebis daxmarebis wreebi, sasaubro
oTaxebi, skolis ezoebi araa keTilmowyobili da skolaTa
umravlesobas, gansakuTrebiT, qalaqis centrSi mdebare skolebs,
saerTod ar aqvs skolis ezo.
ganxiluli iqna skolis Senobisa da saklaso oTaxis mdgomareoba
skolis adgilmdebareobis mixedviT. maT mdgomareobas Tbilisis
centrSi mdebare skolis moswavleebi dadebiTad afaseben, Tbilisis
gareubnisa da raionis skolis moswavleebi ki ukmayofiloni arian.
maswavlebelTa profesionalizmSi, skolis adgilmdebareobis mixedviT,
aranairi gansxvaveba ar igrZnoba.
bivariaciuli korelaciis Tanaxmad, tendenciam daadastura sando
korelacia saswavlo masalis realobasa (33, 34) da Zaladobas,
maswavlebelTa profesionalizmsa (36) da Zaladobas, gamocdebis
raodenobasa (38) da Zaladobas, maswavlebelTa Tanadgomasa (48) da
Zaladobas da skolis mdebareobasa da Zaladobas Soris. amgvarad,
SeiZleba iTqvas, rom skolis saswavlo garemo mniSvnelovan gavlenas
axdens moswavleebis qcevis ganviTarebaze, kerZod ki, Zaladobrivi
tendenciis Camoyalibebaze.
skolis socialuri garemo da misi gavlena Zaladobaze
kvlevis farglebSi aRiricxa moswavleTa subieqturi Sefasebebi
skolis socialur garemo dakavSirebiT. `socialuri garemoSi~ skolis
socialur-interaqciuli struqtura da pedagogiuri garemo
igulisxmeba. aq laparakia moswavle-moswavlisa da moswavle-
maswavleblis socialur urTierTobaze, romelic agebulia normatiul
molodinebze, magaliTad, disciplinarul moTxovnebsa da socialuri
qcevis wesebze.
moswavle-moswavlis urTierTobis kvlevisas aRricxuli iqna maTTan
33
urTierTTanadgoma-solidarizmis(96), konkurenciisa(99,69,72) da
dezintegraciis koeficienti. moswavle-maswavleblis urTierTobis
kvlevisas ki - aRiareba(87), SezRudva(81,91) da Tanamonawileoba(84).
N =99
sruliad
veTanxme
bi
veTanxm
ebi
nawilobriv
veTanxmebi da
nawilobriv ar
veTanxmebi
ar
veTanxme
bi
sruliad ar
veTanxmebi
69
saqme niSnebs Tu exeba
yvela Tavis Tavze fiqrobs
21,2% 44,4% 27,3% 5,1% 2%
72
Cvens klasSi niSnebis gamo
Sejibri mimdinareobs
8,1% 16,2% 26,3% 34,3% 15,2%
80
ZiriTadad azri ara aqvs,
skolaSi arsebuli wesebisa
da akrZalvebis winaaRmdeg
brZolas
5,1% 24,2% 40,4% 21,2% 9,1%
81
maswavleblebis ZiriTadi
nawili moswavleTa
gankicxvisas, ar
kiTxulobs mizezs, Tu ra
moxda
11,1% 19,2% 26,3% 28,3% 15,2%
84
maswavleblebi, rame Tu ar
mogvwons, Cvens azrsac
iTvaliswineben
11,1% 30,3% 41,4% 13,1% 4%
86
saswavlo gegmebis
Sedgenisa da
gadawyvetilebis miRebis
dros maswavleblebi Cvens
azrsac iTvaliswineben
12,1% 26,3% 39,4% 10,1% 12,1
87
maswavleblebi xSirad
cudad gvaxasiaTeben, raime
Tu davaSaveT
12,1% 36,4% 31,3% 19,2% 1%
91
moswavleebs, romlebic
skolis wesebs arRveven,
maswavleblebi xSirad cud
niSnebsac uweren
17,2% 26,3% 29,3% 21,2% 6,1%
96
moswavleebis did nawils
kargi urTierToba aqvs
erTmaneTTan
24,2% 47,5% 22,2% 3% 3%
34
99
Cveni klasis umetesobas
sxva moswavlis warmateba
xSirad Surs
9,1% 7,1% 30,3% 35,4% 18,2%
niSnebTan dakavSirebiT moswavleebSi egoisturi qcevis tendecia
fiqsirdeba. gamokiTxulTa umravlesoba Tvlis, rom, saqme niSnebs Tu
exeba, yvela Tavis Tavze fiqrobs. amavdroulad, moswavleTa
umravlesobis azriT, maT sxva moswavleebis warmatebis ar SurT. aseve,
34% acxadebs, rom maTs klasSi niSnebis gamo Sejibri ar mimdinareobs.
moswavleebis did nawils kargi urTierToba aqvs erTmaneTTan.
skolaSi arsebuli wesebisa da akrZalvebis winaaRmdeg Tavisufali
azris gamoTqmasTan dakavSirebiT Sualeduria moswavleTa tendencia,
Tumca, mciredi gansxvavebiT fiqsirdeba, rom, umravlesobis azriT,
uSedegoa skolaSi arsebuli wesebisa da akrZalvebis winaaRmdeg azris
gamoTqma.
maswavlebelTa SezRudvis(81,91) maCvenebelSi tendenciurad didi
gansxvaveba ar igrZnoba. moswavleTa komentarebidan gamomdinare, amis
mizezad SeiZleba is faqti dasaxeldes, rom maT yvela maswavlebelTan
sxvadasxvanairi damokidebuleba aqvT: zogTan axlo, zogTan
distanciuri da zogTan ki SiSze dafuZnebuli. aseve 84-e kiTxvasTan
fiqsirdeba Sualeduri tendencia, mizezad igive SeiZleba, dasaxeldes.
sainteresoa, rogor aRiqvamen moswavleebi maswavlebelTa
sanqcionirebis meTods. umravlesobis azriT, disciplinis darRvevebis
dafiqsirebis SemTxvevaSi maswavleblebi maT cudad axasiaTeben
(etiketireba) da, xSir SemTxvevaSi, cud niSnebsac uweren.
skolis socialuri garemos indeqssa da Zaladobriv qcevas Soris
mciredi korelacia SeiniSneba.
5. daskvna
tendenciis Tanaxmad, SemCneuli fizikuri Zaladobis maCvenebeli or
biWsa da or jgufs Soris ufro maRalia, vidre or gogonas da
skolis inventaris gafuWebas Soris. Tumca aqve aucilebelia
35
aRiniSnos, rom Zaladobis SemCnevis faqtebi “arasdros” an “ramdenime
TveSi erTxel” fiqsirdeba. gamokiTxulTa 90,9% acxadebs, rom skolis
ezoSi muqaris mizniT aravis Casafrebia. fizikuri Zaladobis
Semsruleblad ZiriTadad biWebi gvevlinebian. fsiqikuri Zaladobis
maCvenebeli fizikuri Zaladobis maCvenebelze maRalia.
moswavleTa azri skolis saswavlo garemosTan mimarTebaSi
Sualeduria. umravlesobas uWirs miRebuli codnis garkveuli
gansazRvra, Tu ramdenad SesZleben isini skolaSi miRebuli codnis
realobaSi, kerZod ki profesiul cxovrebaSi gamoyenebas. dafiqsirda
skolis saswavlo garemos gavlena moswavleebis qcevis, Zaladobrivi
tendenciis ganviTarebaze. mniSvnelovan gavlenas axdens, aseve, skolis
interaqtiuli garemo, fiqsirdeba etiketirebis maRali maCvenebeli da
misi gavlena Zaladobriv qcevaze.
naCvenebi tendenciebis Tanaxmad, Sedegi, SeiZleba, ambivalenturad
Sefasdes: erTi mxriv dadasturda, rom pedagogiuri saswavlo garemo
da integraciaze mimarTuli socialuri garemo pozitiur gavlenas
axdens moswavleebis qcevisa da Sexedulebebis Camoyalibebaze. Tumca,
aqve unda aRiniSnos, rom marto skolis pozitiuri saswavlo da
socialuri garemo ar Seamcirebs Zaladobas skolaSi. amas mocemuli
statistikuri monacemebis tendenciac adasturebs, radgan marto maTi
gavlenis maCvenebeli mciredia. aseve, aucilebelia socializaciis gare
pirobebis (ojaxi, medialuri samyaro, Tanatolebi) mozardebze
gavlenis gaTvaliswineba, detaluri Seswavla da saTanado
SeTanxmebuli prevenciuli RonisZiebebis SemuSaveba.
36
avtoris Sesaxeb
diana bogiSvili aris miunxenis ludvig maqsimilianis universitetis
zogadi pedagogikisa da ganaTlebis kvlevis kaTedris, mozardTa
kvlevis ganyofilebis doqtoranti. 2008 wels man daamTavra miunxenis
universitetis sociologiis fakulteti, ganaTlebis da organizaciis
sociologiis specialobebiT. 1998 wels daamTavra Tbilisis ivane
javaxiSvilis universitetis filosofiis fakulteti. 2009 wlidan
dRemde muSaobs miunxenis sajaro skolaSi arsebul gaxangrZlivebuli
jgufis pedagogiur xelmZRvanelad. 2011 wlidan is ikvlevs mozardebSi
Zaladobis aRqmis da ganxorcielebis problemas skolaSi.
37
bibliografia
Geulen, D. (2002): Sozialtheoretische Ansätze. In: Krüger, H.-H; Grunert, C. (Hg.):
Handbuch Kindheits und Jugendforschung. Opladen: Leske und Budrich, S.
83-98
Grundmann, M. (Hg.) (2000): Sozialökologische Sozialisationsforschung. Ein
anwendungsorientiertes Lehr- und Studienbuch. Konstanz: UVK Univ.-Verl.
Konstanz (Konstanzer Beiträge zur sozialwissenschaftlichen Forschung, 9).
Holtappels, H.G. (1987): Schulprobleme und abweichendes Verhalten aus der
Schülerperspektive. Empirische Studie zu Sozialisationseffekten im
situationellen und interaktionellen Handlungskontext der Schule. Bochum:
Ulrich Schwallwig Verlag
Hurrelmann, K. (1993): Einführung in die Sozialisationstheorie. Über den
Zusammenhang von Sozialstruktur und Persönlichkeit. 4. Aufl. Weinheim und
Basel: Beltz Verlag
Meier, U.; Tillmann, K.-J. (2000): Gewalt in der Schule – importiert oder selbstbroduziert. In
Praxis der Kinderpsychologie und Kinderpsychiatrie, Jg. 49, H. 1, S.36-52
Melzer, W. (Hg.) (2006): Gewalt an Schulen. Analyse und Prävention. Orig.-Ausg.
Giessen: Psychosozial-Verlag (Edition Psychosozial)
Melzer, W.;Schubarth, W.; Ehninger, F. et al. (Hg.) (2004): Gewaltprävention und
Schulentwicklung. Analysen und Handlungskonzepte. Bad Heilbrunn/Obb.:
Klinkhardt (Erziehen und Unterrichten in der Schule)
Olweus, D. (2009): Täter- Opferprobleme in der Schule: Erkenntnisstand und
Interventionsprogramm. In: Holtappels, H.-G.; Heitmeyer, W.; Melzer, W.;
Tillmann, K.-J. (Hg.): Forschung über Gewalt an Schulen. Erscheinungsformen
und Ursachen, Konzepte und Prävention. Weinheim und München: Juventa, S.
281-297
Otten, S.; Mummendey, A. (2002): Sozialpsychologische Theorien aggressiven
Verhaltens. In: Frey, D.; Irle, M. (Hg): Theorien der Sozialpsychologie.
Gruppen-, Interaktions- und Lerntheorien. 2., vollst. überarb. und erw. Aufl.
Bern: Huber (Psychologie-Kehrtexte, hrsg. von Dieter Frey und Martin Irle;
Bd. 2), S. 198-217
Schubarth, W. (2000): Gewaltprävention in Schule und Jugendhilfe. Theoretische
Grundlagen, empirische Ergebnisse, Praxismodelle. Neuwied; Kriftel:
Luchterhand
Tillmann, K.-J.; Holler-Nowitzki, B.; Holtappels, H.G.; Meier, U.; Popp, U. (2007): „Schülergewalt als Schulproblem. Verursachende Bedingungen, Erscheinungsformen und
pädagogische Handlungsperspektiven“. Weinheim und München: Juventa Verlag